Izskriešana. Ģirts Betmanis

Ģirts Betmanis. Savas frisbija gaitas uzsāka Ogres 1. vidusskolā skolotājas Kristīnes Treimanes vadībā un spēle vēljoprojām gan skolas komandā, gan arī perspektīvajā un šobrīd strauji progresējošajā komandā Outlawz Ogre, kurā ir gan komandas kapteinis, gan uzņemas nelielu trenera lomu. Spēlē jau 7 gadus. Jauns, pieredzējis un perspektīvs spēlētājs. Piedalījies Eiropas Jaunatnes Čempionātā Frisbijā U20 grupā 2009. gadā, kur, palīdzot Latvijas junioru izlasei, izcīnīja 11. vietu.

Izskriešana pretī diskam, un ar to saistītās lietas

Viennozīmīgi, visdažādākās izskriešanas un izmānīšanas metodes tiek izmantotas tieši sporta zālēs iekštelpās. Protams, tas viss ir atkarīgs no sporta halles grīdas seguma, uz tādiem segumiem, kas nav slideni vai netīri, izmānīšanas un izskriešanas iespējas dubultojas un var sākt izmantot īpašos savus izmānīšanas stilus.

Nav tāda vienota formula, kā labāk izskriet, viss ir atkarīgs gan no situācijas, gan no tā, kādu aizsardzības taktiku pielieto pretinieks, varētu pat teikt, ka tieši pretinieks, bieži vien, nosaka, kā spēlēt, kā izskriet, kā mānīt.

Izskrējiens būtībā ir neliels sprinta gabaliņš, kuru noskrien, un izskriešana notiek visā spēles gaitā.


Kā jūs apmānāt ātrumā apmēram līdzīgu aizsargu?

Tas ir atkarīgs, cik pieredzējis spēlētājs stāv pretī - pieredzējušus spēlētājus būs grūti apmānīt, jo viņi jau zina, kā Tu apmēram izskriesi. Pārsvarā mēģinu garus un ātrus izskrējienus skriet, tādus, ka pretinieks nepaspēj noreaģēt. Bieži vien tiek veiktas mazās māņu kustības un mazi izskrējieni, kas ir ļoti svarīgi tieši zonas spēlētājiem, ja ir situācija, kad atrodas aizsargs ar uzbrucēju viens pret viens. Tieši mazo māņu kustību un izskrējienu taktikas tiek plaši pielietotas sporta zālēs, jo grīdas segumi nodrošina ātru iespēju apstāties un momentāli mainīt savu izskrējiena virzienu. Pretinieku var vēl apmānīt uz ļoti īpašām māņu kustībām, tādām, kas paņem pretinieku uz izbrīnu: palekšanās no vietas, ja pretinieks Tev stāv blakus, sākšana skatīties uz to pusi, kur it kā disks lido, pagrozot galvu uz to pusi un vēl kaut ko uzbļaujot, lai pretinieks apjūk, layout izlēkšana zonā, parasti pretinieki, kas skrien līdzās ar muguru nemaz nepamana, vai lecējs ir disku noķēris, vai nē, un tad visbiežāk šis aizsargs sāk iet atpakaļ uz savu zonu.

Ir ļoti daudz dažādas mānīšanas un izskrējiena iespējas, tās ir tikai jāizdomā.

Katrai laukuma vietai ir savi "+" un "–" attiecībā uz izskriešanu un mānīšanu, tos vajag izmantot.

Katrs Latvijas spēlētājs ir unikāls savā izskrējiena un māņu kustību stilā, no tiem var tikai to labāko iemācīties, novērojot un nošpikojot to labāko, lai uzlabotu savu spēles stilu.


Kā jūs nodrošinat, ka aizsargs nevarēs tikt līdzi un izsist disku?

Pavisam vienkārši, ir jāskrien pretī diskam un pirms ķeršanas nedrīkst apstāties, apstāties drīkst tikai tad, kad disks ir jau rokās nonācis, tā būs visdrošāk. Jo, ja notiek tā, ka Tu sāc apstāties pirms diska ķeršanas, lai noķertu to, tad tas pretinieks, kurš Tevi sedza, varēs vieglāk izsist disku, jo pretinieks jau bija uzņēmis ātrumu, un viņš tam diskam pietuvosies ātrāk. Var arī pielietot tādu paņēmienu, ja disks lido vairāk, vai mazāk galvas augstumā, tad pirms ķeršanas var palekties, un lecienā noķert disku. Tieši diska ķeršana lecienā Tev nodrošinās, ka pretiniekam būs grūtāk izsist disku.
Vēl viens variants ir tāds, ka ķerot disku, ir jāizstiepj viena vai abas rokas pretī diskam, tādējādi Tu papildus iegūsti laukumu, kas ir vienlīdzīgs Tavu roku garumam ( ~ 70 cm papildus). Šo ķeršanas tehniku lieto vairāk augsta līmeņa spēlētāji, kā arī pieredzējušie spēlētāji.

Gari izskrējieni pret īsām, asām māņkustībām – kas ir labāks?

Sporta zālē viennozīmīgi īsās un asās māņu kustības. Manuprāt, tās ir labākas tieši tāpēc, ka indoor frisbijs ir ātrs. Ar mazajām, īsajām un asajām māņukustībām var paņemt pretinieku uz reakciju. Kā arī izskrējieni, īsi un asi, uz priekšu un atpakaļ kādus metrus 3, ļoti noder, jo pretinieks noteikti sāks domāt, ka tūliņ viņa sedzamajam iedos piespēli, bet īstenībā nē, pretinieks to darīja tikai tāpēc, lai atbrīvotu sev aizmuguri uz pustālo vai kādu citu piespēli, aizsargam šādās situācijās ir diezgan pagrūti, jo nevar zināt, kā pretinieks skries un ko darīs. Uz atpakaļ, priekšu un atpakaļ. Uz priekšu, atpakaļ un uz priekšu, tie ir tikai daži no piemēriem, kā izskriet īsi un gudri, apmānot pretinieku gan uz reakciju, gan taktiski.

Esmu saskāries ar tādiem jēdzieniem, kā skriešana pa zvaigzni, kas ir, skrienot ar nedaudz garākām īsajām un asajām māņu kustībām, skriet pa tādām trajektorijām, kā zvaigznes zīmējumā. Ļoti izdevīgs paņēmiens tieši priekš iesācējiem, lai palīdzētu saprast, kā pareizi izskriet. Ļoti lieliska izskrējiena taktika.


Kādas ir svarīgās lietas izskrējiena sākumā?

Noteikti ātrums, virziens un mērķis, kur jāizskrien!

Un nedrīkst aizmirst arī māņu kustību virzienu un veidu, un to ātrumu.

Kas ir nozīmīgi tieši pirms diska saņemšanas?

Ļoti nozīmīga lieta, kā jau minēju iepriekš, ir neapstāšanās, pirms diska noķeršanas. Jeb, kā paši firsbijisti saka, skriešana līdz galam. Kā arī diska saņemšanas veids (ķēriens ar divām vai vienu roku, pankūkas ķēriens utt.), visus metienus nav iespējams noķert tikai ar vienu veidu, tā kā ir jāpilnveido sevi ķeršanā. Skriešanas ātrums un auta līnijas tuvums, jo, ja noķer autā, tad tas neskaitās.

Atceries – pretī un līdz galam!