Izskriešana. Mārtiņš Klīve

Mārtiņš Klīve. Savu spēlētāja karjeru uzsācis Austrijā, Vīnē. Spēlē aptuveni 5 gadus. Pēc atgriešanās no Austrijas pievienojās frisbija klubam "Ultimate Decision". 2009.gadā veica spēlējoša trenera funkcijas "Ultimate Decision" ārā komandai.

Izskriešana pretī diskam

Lai gan izskriešana pretī diskam ietver sevī daudzus elementus (ātrums, reakcija, komandas saspēle, pretinieka novērtēšana, ķeršana), manuprāt, svarīgākās ir 2 lietas - atbrīvošanās no aizsarga un izskriešana uz brīvu vietu (tās atrašana). Kā trešo svarīgāko elementu (vai iepriekšējo elementu rezultātu) varētu minēt diska noķeršanu. Lai spēlētājs saņemtu piespēli visiem šiem faktoriem ir jārealizējas, jo nav jēgas izmānīt aizsargu, ja izskrējienu traucē citi spēlētāji, un tāpat nav jēgas izskriet uz brīvu vietu, ja aizsargs ir tev blakus. Abos gadījumos piespēli visdrīzāk saņemt neizdosies.

Atbrīvošanās no aizsarga

Šeit galvenie faktori ir asums, reakcija un sprinta spējas. Zālē gan pilnu sprintu reti kad ir iespējams attīstīt, tāpēc lielāka nozīme ir īsākiem un asākiem izskrējieniem. Ātrumā līdzīga aizsarga gadījumā svarīgas ir māņkustības un aizsarga kļūdu izmantošana (aizsargs neskatās uz mani un/vai neredz disku; aizsargs ir nepareizi pozicionējies; aizsargs ir pretkustībā (ko var panākt ar māņkustībām) vai ir uz nepareizās atbalsta kājas vai uz „papēžiem” utml.).

Brīvās vietas atrašana un izskriešana

Šeit svarīgākais ir redzēt laukumu (savu un pretinieku spēlētāju izvietojumu un kustību tajā) un zināt kā plāno skriet Tavi komandas biedri, lai netraucētu viens otram. Komandas dažādi organizē savus izskrējienus (rotācija, turp-atpakaļ u.c.), bet tradicionālais princips ir, ka izskrien spēlētājs, kurš atrodas labākajā pozīcijā (visvieglāk atbrīvoties no aizsarga un izskriet brīvajā vietā). Svarīgi ir arī redzēt, ko dara potenciālais piespēles devējs – ja viņš nemaz neskatās uz priekšu, bet meklē piespēli atpakaļ, tad nav jēgas izskriet, bet drīzāk jānovērtē situācija, kāda būs pēc šīs piespēles. Izskrējiena sākumā noteikti ir jāskrien visātrāk, lai maksimāli tālu atbrīvotos no aizsarga. Tas palielinās iespēju saņemt piespēli, jo metējs var baidīties dot piespēli, ja aizsargs ir tuvu.

Diska noķeršana

Varbūt tā ir mana „metēja” mentalitāte, bet izskrienot uz brīvu vietu nedaudz piedomāju par to, kādu piespēli man dos metējs (1., 2. vai 3.) un aptuveni kur es to saņemšu. Tas palīdz sagatavoties ķeršanai. Svarīga lieta pirms diska saņemšanas ir piesegt disku ar savu augumu tā, lai Tu atrastos starp disku un savu aizsargu. Tas aizsargam krietni apgrūtinās diska izsišanu. Pašam bieži ir bijušas situācijas, kad esmu turpat aiz muguras ķērējam, bet līdz diskam netieku, jo cauri ķērējam izlekt nevaru (outdoor un pludmalē vēl var mēģināt lekt apkārt, bet zālē es to neieteiktu).

 

Vēl viena svarīga lieta, ko vēlētos minēt pie izskriešanas ir „aizskriešana”. Ne vienmēr izskrienot pēc diska, mēs to saņemam, tāpēc ir svarīgi arī „pareizi” atbrīvot laukumu saviem komandas biedriem, kas varētu saņemt disku aiz manis. Šeit atkal komandām ir dažāda rotācija un principi (arī atkarībā no situācijas), taču mans ieteikums būtu aizskriet pa metējam nosegto pusi un atbrīvot atvērto pusi. Kā „hendleram” man nepatīk, ka izskrējēji ieskrien starp hendleriem, tāpēc ieteiktu zināmu distanci pirms tiem atgriezties „sākotnējā” pozīcijā vai vietā, kur netraucētu citiem savas komandas spēlētājiem.