Izskriešana. Sergejs Volkovs

Sergejs Volkovs. Savas spēlētāja gaitas uzsāka Rēzeknē, komandas Flyers sastāva. Kopā ar Flyers izcīnijis vairākus čempionu titulus. Šobrīd spēlē kluba "Hardcore Ultimate" sastāvā. Viens no pieredzējušākajiem spēlētājiem Latvijā.

Izskriešana pretī diskam

Esot uzbrukumā svarīgi ir būt ļoti aktīvam un skriet ar maksimālo atdevi katrā izskrējienā. Jāatceras, ka, spēlējot frisbiju, uzbrucējam ir divu soļu priekšrocība pret aizsardzības spēlētāju. Spēlējot uzbrukumā, šī priekšrocība ir jāizmanto un šeit būs dažas svarīgas lietas, kuras būtu jāievēro, lai nepazaudētu šo priekšrocību un nepieļautu kļūdu:

  1. Laiks
  2. Vieta
  3. Māņkustība
  4. Trajektorija
  5. Koncentrēšanās

 

1. Laiks. Īstajā brīdī - tas laikam ir viens no galvenajiem komponentiem izskrienot pretī diskam. Kad ir īstais brīdis? Māņkustība būtu jāuzsāk dažas sekundes pirms tam, kad tavs komandas biedrs noķers kārtējo piespēli, lai uzreiz nākamajā sekundē (šis ir brīdis, kad metējs var iedot diezgan brīvi piespēli uz jebkuru pusi, kamēr viņa aizsargs vēl nav paspējis uzlikt ciešu aizsardzību un ierobežot metēju) pēc tās noķeršanas viņš varētu iedot nākamo piespēli spēlētājam, kurš izskrien pretī diskam. Ja tas neizdodas uzreiz, tad metējam ir diezgan ierobežots mešanas virziens (parasti tā ir brīvā mala) un tad skrējiens pretī diskam būtu jāuzsāk tai pašā virzienā, kur metējs veic māņkustību, lai pēc tam varētu strauji nomainīt trajektoriju uz pretējo pusi, tādējādi iegūstot sev maksimāli daudz brīvās vietas izskrējienam.

2. Vieta. Izskrējienam vienmēr ir jābūt uz brīvo vietu. Bieži pieļautās uzbrucēju kļūdas izskrienot, ir tieši tas, ka uz vienu brīvo vietu izskrien divi uzbrucēji, kas viens otram traucē un tādējādi atvieglojot darbu aizsardzības komandai. Laukumā vienmēr ir brīvas vietas, tās tik jāprot saskatīt un izmantot. Vēl svarīgi ir nebaidīties skriet uz aizmuguri (uz savu aizsardzības zonu) – tādā veidā spēle laukumā tiek padarīta ļoti plaša. Esmu ievērojis, ka Latvijā lielākā daļu komandu reti izmanto izskrējienus uz aizmuguri.

3. Māņkustība. Gandrīz jebkurš izskrējiens ir jāuzsāk ar māņkustību. Labāk māņkustībai ir veltīt 2-4 straujus soļus uz pretējo virzienu izskrējienam, pēc kā strauji mainīt kustības virzienu izskrējienam pretī diskam. Māņkustību vajadzētu censties veikt tikai vienreiz. Vairāku māņkustību veikšana uz vietas ir maz efektīva un tās tikai mulsina komandas partneri, kuram ir jāveic piespēle.

4. Trajektorija. Skriešanas trajektorijai vienmēr ir jābūt taisnai. Pēc jebkuras māņkustības skriešana ir jāturpina arī taisnā virzienā. Raksturīgākā kļūda, ko pieļauj daudz mazāk pieredzējuši spēlētāji, ir, kad skriešanas virziens ir lokveida.

5. Koncentrēšanās. Izskrienot pretī diskam nedrīkst zaudēt koncentrēšanos un apstāties līdz brīdim, kamēr nav stabili notverts disks. Biežākais veids kā aizsardzības spēlētājs pārtver disku, ir tieši tad, kad uzbrucējs nomet ātrumu vai apstājas tieši pirms diska notveršanas. Vienmēr jāatceras, ka aizsardzības spēlētājs ir aiz muguras un to tik vien gaida, kā Tu kļūdīsies, lai varētu pārtvert disku. Vēl viena bieži pieļautā kļūda, ko izraisa nepietiekama koncentrēšanās, ir brīdis, kad pēc veiksmīga izskrējiena gandrīz ir notverts disks un ar acīm jau tiek meklēts nākamais komandas biedrs, kuram atdot piespēli. Pēc veiksmīga izskrējiena no sākuma ir stabili jānofiksē disks rokās un tika tad jāskatās, kam atdot piespēli.