Psiholoģiskā sagatavotība. Gunārs Grundmanis

Gunārs Grundmanis. Savas spēlētāja gaitas uzsācis "Hardcore Ultimate" komandā. Spēlē jau septīto sezonu. Viens no frisbija kluba "Drakons" dibinātājiem. "Hardcore Ultimate" sastāvā izcīnijis 4 Latvijas čempiona titulus, kā arī vairākus čempionu titulus ārpus valsts robežām.

 

Šajā tēmā vajadzētu apskatīt psiholoģisko sagatavotību, tomēr es šo jautājumu gribētu apskatīt no cita skatu punkta.

Ko mēs vispār saprotam ar vārdiem „psiholoģiskā sagatavotība”? Spēju noķert visus noķeramos diskus, nepieļaut kļūdas metienos? Ja tā, tad tas ir tikai prakses jautājums, jo vairāk aizvadīsiet saspringtas spēles, jo labāk arī spēsiet paveikt šīs it kā tik vienkāršās lietas. Es uzskatu, ka mana komanda „Hardcore Ultimate” pierāda to, ka ilglaicīga spēlēšana augstā līmenī, tai skaitā daudz saspringtu spēļu aizvadīšana, ļauj pārvarēt muļķīgu kļūdu izdarīšanu.

 

Tomēr es uzskatu, ka tas nav galvenais, lai komanda uzvarētu. Jāatceras, ka uz laukuma ir arī pretinieki, kas darīs visu, lai jūs zaudētu. Lai pārspētu pretinieku, ir nepieciešams spēles plāns – stratēģija, kuru īstenojot, būs iespēja izcīnīt uzvaru. Līdz ar to es esmu nonācis pie šādas atziņas: „Uzvar tā komanda, kurai ir labāks spēles plāns, un spēlētāji, kas šo plānu spēj īstenot”. Pirmais ar ko vajadzētu sākt, ir krāt spēļu praksi, lai varētu sākt domāt par spēles plāna īstenošanu. Pēc tam jau varēsiet arī sākt kalt savus spēles plānus.

 

Pēdējā pusgada laikā esmu pārliecinājies, ka tieši spēles plāns ir tas, kas nosaka konkrēti manas komandas veiksmes vai neveiksmes. Tas droši vien ir tāpēc, ka mēs beidzot, pēc apmēram 5 gadu spēlēšanas nemainīgā sastāvā, esam spējīgi īstenot pašu izdomāto spēles plānu. Ir daudz piemēru, kuros spilgti parādās tas, cik svarīgs ir spēles plāns, minēšu tikai dažus spilgtākos.

 

Viens no spilgtākajiem turnīriem, kur vairākkārtīgi tas apstiprinājās bija „Rīgas rudens 2009”. Jau grupā pret it kā stipro komandu „Flying Steps” (ceturtdaļfinālā „Sokol” viņus uzvarēja tikai ar 8:6), mēs izdomājām konkrētu plānu un, to veiksmīgi īstenojot, uzvarējām ar 11:2. Līdzīgi bija pret komandu „Ultimate Decision” – jau pirms spēles sākuma mums bija pilnīgi skaidrs, ko un kā mēs darīsim, kā rezultātā pārliecinošākā uzvara mūsu savstarpējo spēļu vēsturē 11:3. Turpretī finālā mums nebija skaidrs, ko mēs darīsim – uz laukuma mēs uzgājām ar vienu domu, labi nospēlēt. Kā vēlāk izrādījās, tā arī bija lielākā kļūda, jo pretiniekiem bija labāks spēles plāns un mums nebija nekādu variantu.

 

Vēl pavisam nesen mēs piedzīvojām pārsteidzošu zaudējumu pret „Outlawz” – varēja redzēt, ka viņi iepriekšējā nedēļā bija spēlējuši Lietuvā un viņiem bija savs spēles plāns. Mums tāda nebija, jo domājām, ka gan jau kaut kā, mēs taču esam prasmīgāki, pieredzējušāki spēlētāji. Bet redziet, kārtējo reizi pierādījās, ka galvenais ir spēles plāns, nevis tas, ka mēs mācētu labāk īstenot savu plānu. Ja tu nezini, ko darīt, tad ir vienalga, cik labi tu to vari izdarīt.

 

Pirms pāris nedēļām mēs piedalījāmies turnīrā Tallinā, kurā izcīnījām uzvaru tikai pateicoties precīzai spēles plāna realizēšanai. Mums bija tikai pieci veseli spēlētāji, kas bez maiņām nospēlēja gandrīz visu turnīru, bet tik un tā tika gūtas pārliecinošas uzvaras – pret „Vorai” 11:6 un 11:5, kā arī stabila uzvara finālā.

 

Tātad tas, kas ir nepieciešams, lai uzvarētu – spēles plāns, kas ir līdzvērtīgs vai labāks par pretinieka spēles plānu un spēlētāji, kas to īsteno. Līdz ar to, manuprāt, vienīgais pirmspēles rituāls, kas ir nepieciešams, ir komandas spēlētāju iepazīstināšana ar spēles plānu. Viss pārējais ir tikai prakses jautājums.