Psiholoģiskā sagatavotība. Mārtiņš Klīve

Mārtiņš Klīve. Savu spēlētāja karjeru uzsācis Austrijā, Vīnē. Spēlē aptuveni 5 gadus. Pēc atgriešanās no Austrijas pievienojās frisbija klubam "Ultimate Decision". 2009.gadā veica spēlējoša trenera funkcijas "Ultimate Decision" ārā komandai.

 

Pieļauju, ka lielākā daļa frisbija spēlētāju atzīs, ka psiholoģiskā sagatavotība ir ļoti svarīga, taču īsti noformulēt, ko tas nozīmē ir grūti. Teorētiski varētu pieņemt, ka psiholoģiskā sagatavotība ir viss, kas sevī neietver fizisko sagatavotību, kaut gan abas šīs lietas ir cieši saistītas.

Lai raksturotu psiholoģiskās sagatavotības nozīmi, gribētu minēt piemēru, kurā daudzi no mums ir atradušies – turnīra pēdējā spēle, nogurums, spēles galotne, neizšķirts rezultāts un pēdējais punkts. Ir jāizspēlē viens punkts. Tas ir viens punkts no simtiem citu, kurus katrs no mums ir spēlējis, taču bieži vien šādās situācijās tiek izdarītas muļķīgas kļūdas, bet ir komandas (spēlētāji) kuras šos punktus uzvar biežāk un ir labākas.

 

Runājot par sevi – neviens man nav palīdzējis psiholoģiski sagatavoties un tas, manuprāt, ir grūti izdarāms, jo tā ir ļoti individuāla lieta. Var ieteikt kaut kādas vispārīgas lietas, bet katrs sevi pazīst vislabāk un katram pašam ir jāmācās novērst savi trūkumi – pašam ir jājūt kādos brīžos spēlē rodas šaubas vai trūkst pārliecība, jādomā kā to novērst (bieži vien tas diemžēl nāk tikai ar pieredzi).

 

Manuprāt, svarīgākais psiholoģiskās sagatavotības elements ir koncentrācija. Kā ir teicis kāds titulēts ASV frisbijists: „Lielisku spēlētāju no laba atšķir nevis spējas (skills), bet gan koncentrācija (focus)”. Spēlētājam 100% ir jābūt iekšā spēlē un nekam citam nav jānodarbina tā prātu. Katrā spēles mirklī koncentrācija izšķir epizodes iznākumu. Labi atceros atsevišķas epizodes, kad koncentrācijas trūkuma dēļ neesmu pārķēris disku, jo vienkārši nebiju gatavs ātri noreaģēt un biju pazaudējis diska atrašanās vietu. Kā viens no koncentrācijas rādītājiem man pašam ir tas, vai es esmu gatavs jebkurā spēles epizodē lekt layoutā. Tas, protams, ir jādara saprātīgi un neattaisno pārgalvību (īpaši indoor).

Papildus koncentrācijai svarīga ir arī noskaņošanās un pārliecība par saviem spēkiem. Pārliecības iegūšanai, protams, palīdzēs fiziskā sagatavotība un pieredze. Dažreiz ir svarīgi saglabāt vēsu prātu (nezaudējot koncentrāciju) un nepārdzīvot savas neveiksmes. Epizode ir beigusies un jādomā, ko no tās mācīties un kā to pārvērst pozitīvā rezultātā. Lieka sevis lamāšana un pārdzīvošana tikai palielina stresu un tas nepalīdz ne koncentrācijai, ne spēlēšanai.

 

Frisbijs ir komandas sports, tāpēc uzmanība ir jāpievērš ne tikai individuālam spēlētājam, bet arī komandai. Kļūdās spēlētājs, bet uzvar vai zaudē visa komanda. Katram spēlētājam būtu jāpadomā kā tas ar savu uzvedību ietekmē citus spēlētājus, un vai tam ir pozitīvs rezultāts. Ne vienmēr pārmetumi un bļaušana kādam palīdz, varbūt labāk noderēs uzmundrinājums un/vai padoms, epizodes mierīga izrunāšana. Emociju savaldīšana var palīdzēt gan pašam spēlētājam, gan visai komandai.

Tīri spēles epizodēs svarīga ir uzticēšanās saviem komandas biedriem un pārliecība par viņiem. Tas viss, savukārt, ir saistīts ar sapratni laukumā, lai nerastos pārpratumi. Šajā sakarā vēl īsti neesmu novērtējis komandas pirms spēles rituālus (iesildīšanās, saukļi u.tmldz.). Lai gan tas palīdz emocionāli uzlādēt komandu, manuprāt, svarīgāk ir izrunāt gaidāmās spēles „plānu”, lai spēlētājiem tā būtu skaidra, jo tas dod drošību un pārliecību spēles laikā.